LIEPĀJAS HRONIKA 1732–1748
Liepājas birģermeistara Jirgena Šmita (Jürgen Schmidt, ?–1753) hronika (1732–1748) atklāj Liepājas vēsturē nozīmīgus notikumus 18. gadsimtā. Hronikā aptvertais laika posms sakrīt ar periodu, kad Liepājas pilsēta atgūstas pēc mēra postījumiem 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā sākumā un piedzīvo uzplaukumu – gan ekonomisku, gan sociālu, gan arī kulturālu. J. Šmita vadībā tiek uzsākti moderni ostas izbūves darbi, ieviešot tolaik pretrunīgi vērtēto koka un akmeņu kastu sistēmu. Tāpat ne bez sarežģījumiem tiek ielikts pamatakmens jaunajai Sv. Trīsvienības baznīcai un nospraustas pilsētas robežas.
Šis J. Šmita hronikas izdevums ir sagatavots par godu Liepājas svētkiem – 400 gadiem, kopš Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs 1625. gada 18. martā piešķīra Liepājai pilsētas privilēģijas. Tad bija noslēdzies pirmais pilsētas attīstības posms un senākais ciems, ko vācu rakstos dēvēja par "Lyva", "Life", "Liffe", "Lifaw", "Libawe", bija ieguvis latvisko vārdu "Liepāja".