Veikals

Liepājas birģermeistara Jirgena Šmita (Jürgen Schmidt, ?–1753) hronika (1732–1748) atklāj Liepājas vēsturē nozīmīgus notikumus 18. gadsimtā. Hronikā aptvertais laika posms sakrīt ar periodu, kad Liepājas pilsēta atgūstas pēc mēra postījumiem 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā sākumā un piedzīvo uzplaukumu – gan ekonomisku, gan sociālu, gan arī kulturālu. J. Šmita vadībā tiek uzsākti moderni ostas izbūves darbi, ieviešot tolaik pretrunīgi vērtēto koka un akmeņu kastu sistēmu. Tāpat ne bez sarežģījumiem tiek ielikts pamatakmens jaunajai Sv. Trīsvienības baznīcai un nospraustas pilsētas robežas. Šis J. Šmita hronikas izdevums ir sagatavots par godu Liepājas svētkiem – 400 gadiem, kopš Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs 1625. gada 18. martā piešķīra Liepājai pilsētas privilēģijas. Tad bija noslēdzies pirmais pilsētas attīstības posms un senākais ciems, ko vācu rakstos dēvēja par "Lyva", "Life", "Liffe", "Lifaw", "Libawe", bija ieguvis latvisko vārdu "Liepāja".

Sagaidot un godinot Liepājas pilsētas 400 gadu jubileju, vēsturiskā mantojuma saglabāšanas un popularizēšanas biedrība “Liepāja 400” atkārtoti izdevusi fotoalbumu “Pastaiga pa skaisto Liepāju”. Atšķirībā no pirmā izdevuma, šis ir ar papildināto realitāti. Pieliekot pie attiecīgām bildēm mobilo telefonu ar atvērtu aplikāciju “Old Libau”, var redzēt kā 40 vietas izskatās mūsdienās, kā arī iespējams aplūkot 10 vēsturiskus video.

Pilsēta starp jūru un ezeriem. Liepājas arhitektūra 100 gados” vēsta par arhitektūras un pilsētas plānošanas peripetijām dažādu sociāli ekonomisko situāciju apstākļos. Grāmatas autori Jānis Lejnieks un Jānis Dripe tajā iekļāvuši arī intervijas ar Liepājas pilsētas galvenajiem arhitektiem kopš 60. gadiem. Pievienoti hronoloģiski dati par Liepājas pilsētas vadītājiem no 16. gs.–21. gs., nozīmīgāko plānošanas dokumentu reģistrs un mainīgie ielu nosaukumu saraksti. Grāmatas tekstiem ir kopsavilkumi angļu valodā un attēliem ir paraksti latviešu un angļu valodā.

“Scenogrāfs un mākslinieks Ēvalds Dajevskis dzīvoja starp diviem vēsturiskiem divdesmitā gadsimta pavērsiena punktiem – Pirmo pasaules karu un Padomju savienības sabrukumu, kas Latvija atguva savu neatkarību. Pateicoties mākslinieka dēlam Pēterim Dajevskim, Liepājas muzeja mākslinieka 100. jubilejas gadā saņēma dāvinājumā Ēvalds Dajevska radošo mantojumu – gleznas, izrāžu kostīmus un skatuves ietērpu metus, skices, kas galvenokārt tapušas Vācijā un Amerikas savienotajās valstīs.”

Šis jau ir otrais biedrības "Liepāja 400" veidotais bilžu albums, kas veltīts Liepāja vēsturiskajam tēlam, arhitektūrai, ielām un laukumiem, kā arī liepājnieku sadzīves ritējumam un paradumiem. Šoreiz, albumam atlasot Liepājas vēsturiskās fotogrāfijas, vadmotīvs bija “lielais gadsimts jeb uzplaukums”, jo tas kodolīgā veidā atklāj laikmetu, kad Liepāja piedzīvoja vislielāko uzplaukumu, kļūstot par modernu un eiropisku Krievijas impērijas pilsētu.

Apgāda “VIA ARS” izdota bagātīgi ilustrēta Daces Lambergas monogrāfija par tekstilmākslinieku Egilu Rozenbergu, kas apkopo mākslinieka radošo veikumu vairāk nekā piecdesmit gadu garumā, no 20. gadsimta 70. gadiem līdz mūsdienām. Monogrāfiju papildina anotācijas angļu un franču valodā, vairāk nekā 70 darbu un to fragmentu tuvplānu reprodukcijas, kā arī plašs autora izvēlēto dokumentālo fotogrāfiju klāsts.