Izstādes

Liepājas muzeja krājumā glabājas Liepājas zeltkaļu un sudrabkaļu cunfšu darinājumi no 17. gs. vidus līdz 20. gs. vidum, kas veido apjomīgu dārgmetālu izstrādājumu kolekciju ar vairāk nekā 400 priekšmetiem – amatnieku reprezentācijas traukiem, sadzīves priekšmetiem un rotām.

Kolekcijas lielākā daļa muzejā nonāca laika posmā no 1936. gada līdz 1940. gadam no Latvijas Amatniecības kameras, Liepājas pilsētas miesnieku zeļļu palīdzības un apbedīšanas kases valdes, ka arī no Liepājas senatnes pētīšanas biedrības.

Salīdzinoši ar citām Latvijas pilsētām, Liepāja ir jauna pilsēta, kas pilsētas tiesības ieguva 1625. gada 18. martā. Pirmās zeltkaļu un sudrabkaļu darbnīcas Liepājā pastāvēja 1630. gados, un sākotnēji meistari strādāja neatkarīgi viens no otra un nebija savā starpā saistīti ar pienākumiem.

Zeltkaļu un sudrabkaļu cunftes statūtus jeb šrāgas apstiprināja 1699. gadā, kas reglamentēja zeltkaļu darba organizāciju un sadzīvi. 1825. gadā statūtus nedaudz papildināja atbilstoši laikmeta prasībām.

Kardināli zeltkaļu darba organizācija mainījās 19. gs. 70. gadu beigās, kad Krievijas Impērijā notika reformas, kas veicināja sabiedrības modernizāciju. 1877. gadā uz Baltijas provinci attiecināja 1870. gada Krievijas pilsētu nolikumu, kā rezultātā mainījās pilsētu pārvaldes kārtība – savu statusu zaudēja pilsētas rāte, birģermeistari, tirgotāju un amatnieku ģildes, cunftes. Veco kārtību nomainīja vēlēta pilsētas dome.

Arī turpmāk pastāvēja cunftes un ģildes, bet tām vairs nebija būtiska loma pilsētas pārvaldē. 19. gs. beigās tika dibinātas amatnieku biedrība, kuras darbībā iekļāvās zeltkaļi un sudrabkaļi. Sākotnēji tās bija vāciskas, tikai pakāpeniski, mainoties politiskajai situācijai, tajās iekļāvās latviešu un citu tautību amatnieki.

Latvijas pirmās brīvvalsts laikā amatnieku darbnīcas attīstījās atbilstoši pieprasījumam. 1935. gada 30. decembrī likums par Latvijas Amatniecības kameras dibināšanu vienlaicīgi ietvēra visu amatnieku biedrību likvidēšanu. Kameras galvenais uzdevums bija vienot amatniekus kopīgā darbā un veicināt materiālo labklājību. Zeltkaļi un sudrabkaļi Liepājā strādāja līdz 1940. gadam, kad padomju Krievijas okupācijas varas iestādes izdeva rīkojumu par dārgmetāla nodošanu Latvijas bankas glabāšanā. Līdz ar to zeltkaļiem un sudrabkaļiem bija liegta iespēja turpināt darbu materiāla trūkuma dēļ.

Izstāde “Liepājas sudrabs” ir papildināta ar mūsdienu Liepājas rotkaļu darinājumiem, lai uzsvērtu, ka pirms 300 gadiem attīstītās zeltkaļu un sudrabkaļu prasmes un meistarība nav zudusi arī mūsdienās.

Ieejas maksa: pieaugušie 3,50 EUR, skolēni, studenti un pensionāri 2,50 EUR.