Izstādes

Tā nav nejaušība ka 19. gadsimts tiek dēvēts par industrializācijas gadsimtu. Pēc aristokrātiskā 18. gadsimta, kad Eiropā apģērbu un aksesuāru izvēli noteica dižciltīgo privilēģijas, nāca 1789. gada Franču revolūcija un līdz ar to izsīka dārgo, elites klases briljantu un unikālo rokām darināto juvelierizstrādājumu pasūtījumi. Eiropas pilsētās priekšplānā izvirzījās buržuāzija ar saviem morāles, ģimenes un materiālās vērtības apzināšanās vērtībām. Napoleona armijas cīņas 19. gadsimta sākumā radīja ievērojamu pieprasījuma kritumu pēc juvelierizstrādājumiem no zelta, ko radīja kara laikam raksturīgie taupības apstākļi.

Tādejādi priekšplānā izvirzījās sieviešu rotaslietas, kas izgatavotas no daudz vienkāršākiem materiāliem – no slīpēta tērauda, Berlīnes čuguna, itāļu mozaīkas, sentimentālās un sēru rotaslietas no dabīgiem matiem un pērlītēm.

1837. gadā Lielbritānijas tronī stājas 19. gadsimta sākumā, Romantisma perioda ietekmē uzaugusī Viņas Majestāte karaliene Viktorija. Tieši pateicoties viņai, modē ienāk rotaslietas, kurās izmantotas dabīgu matu pīnes vai matu lokas, kas ierāmētas stikla ietvarā; neprecētām meitenēm raksturīgas rotas – koraļļi, tirkīzs, emalja, itāļu mozaīkas un nelielas dabīgās pērles. Šajā periodā tiek radītas piespraudes – Love Knots (mīlestības mezgli), kas bieži tika izgatavotas no zelta imitācijas, dēvētas par Pinchbeck – šis nosaukums atvasināts no juveliera Kristofera Pinčbeka (Christopher Pinchbeck) uzvārda, kurš 18. gadsimta sākumā Londonā radīja jaunu metāla sakausējumu no vara un cinka. Tas izskatījās diezgan cienījami un, pateicoties daudz zemākajām izmaksām, salīdzinājumā ar zeltu, to ļoti iecienīja buržuāzija. Deviņpadsmitā gadsimta vidū no tā tika izgatavoti daudzi rotājumi – jostu sprādzes, Portbouquet ziedu turētāji, saktas, šatelīnas, auskari, diadēmas un rokassprādzes. Jauna rotaslietu iezīme Viktorijas laikmetā bija to masveida ražošana, kas radās vienlaicīgi ar industrializāciju. Parādījās juvelierizstrādājumu ateljē, kas radīja masveidā izgatavotas rotaslietas, tādējādi samazinot to izmaksas.

Par īpašu 19. gadsimta modes iezīmi kļuva pārī savienotas platas rokassprādzes, kuras valkāja uz plaukstas locītavām. Tās bieži tika izgatavotas no melnas samta lentes, kurai piestiprināta apzeltīta metāla aizdare ar akmens vai stikla rotājumu, atkarībā no pircēja rocības. Rokassprādzes bieži darināja no pērlītēm, matu pīnēm un dabīgo pērļu virtenēm.

19. gadsimtā palielinājās interese par itāļu dekoratīvo mākslu. Tā modē ienāca kamejas uz gliemežvākiem, Vezuva vulkāna lavas vai koraļļiem un mikromozaīkas no Romas, Florences un Venēcijas. Ja 19. gadsimta 50. un 60. gados valdīja piespraužu mode, tad 19. gadsimta 70. un 80. gados modē nāca samta lentā iestiprināti kuloni vai kleitas jostai piestiprinātas šatelīnas (chatelaine), kas rotātas ar pulksteni, nelielu tualetes piederumu komplektu vai šūšanas aksesuāriem.

Otrā Rokoko perioda rotu stils mainās uz Historismu – rotaslietas atgādina Renesanses, Baroka un pat Gotikas elementus. Nosliece uz eksotiku Viktorijas laika juvelierizstrādājumos ieviesa interesi par Indiju, Persiju, Osmaņu Turciju, bet 1860. gadu beigās radīja interesi par Japānu, ko mēdz saukt par Japānisma stilu.

1890. gados Eiropā dzima Modernisms (Art Nouveau), ko dēvē par Jūgendstilu. To raksturo rotājumi ar savītu ziedu motīviem, putnu, kukaiņu, sikspārņu un rāpuļu attēli un ziedu raksti. Tās bija piespraudes, sprādzes, ar korsetes palīdzību iezīmētajai smalkajai vidukļa līnijai, kuloni, rokassprādzes. Jaunais virziens saviem izstrādājumiem bieži izmantoja sudrabu, emalju un atlējumu. Tieši Modernisma laikmetā beidzās karalienes Viktorijas valdīšana, kura devās mūžībā Vaita salā 1901. gadā.

Aleksandrs Vasiļjevs, modes vēsturnieks, fonda prezidents

Viktorijas laika rotu izstāde apskatāma no 2023. gada 20. decembra līdz 2024. gada 30. maijam. Izstādi veido Liepājas muzejs sadarbībā ar modes vēsturnieku Aleksandru Vasiļjevu un Aleksandra Vasiļjeva fondu Lietuvā.

Ieejas maksa: pieaugušie 3 EUR, skolēni, studenti un pensionāri 2 EUR.