Dienvidkurzemes novads aizņem plašu apgabalu Kurzemes dienvidrietumu daļā. To mēdz dēvēt arī par Lejaskurzemi. Tās lauku sadzīvei raksturīga senu materiālās un garīgās kultūras elementu saglabāšana salīdzinoši ilgāk nekā citviet Latvijā. Īpaši tas sakāms par tradicionālo tautastērpu darināšanu un valkāšanu trīs pagastos – Rucavā, Nīcā un Bārtā. Dienvidkurzemē šīs tradīcijas izzuda līdz ar pēdējām 20. gadsimta sākumā dzimušajām to darinātājām un valkātājām, t.i. 20.gs. otrajā pusē. Līdz ar to izpratne par autentisku, katram pagastam vien raksturīgu tautastērpu saglabājusies līdz mūsdienām. Tautas apziņā dziļi iesakņojušies arī priekšstati par ģimenes godu tradicionālo kārtību un to ievērošanas nepieciešamību, līdz ar materiālās kultūras elementiem neļaujot izzust novada folkloras vērtībām. Liepājas muzeja ilggadējais vadītājs un dibinātājs Jānis Sudmalis 35 gadus veltījis Liepājas muzejam, veidojot arī tā etnogrāfisko priekšmetu kolekcijas. Viņa darbu turpināja nākamās muzeja darbinieku paaudzes. Šie vākumi arī kalpoja par pamatu ekspozīcijai “Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve un darbs”.