Tika veikti nepieciešamie pasākumi, lai apgādātu iedzīvotājus ar lielākām maizes devām, kaut tā bija surogātmaize – miltu un kartupeļu sajaukums, ļoti rūpīgi tika kontrolēta piena izsniegšana uz kartiņām, lai to saņemtu tie, kuriem trūkst līdzekļu piena pirkšanai brīvajā tirgū. Vienošanās ceļā ar vācu zvejniecības nodaļu, Liepājas zvejniekiem, neaizvedot visu uz Vāciju, tika atstāti dažādi materiāli, kas nepieciešami zvejai trijiem mēnešiem.
Bezdarba līmenis pilsētā bija augsts un līdz ar darba sašaurināšanu kā civilajos, tā militārām vajadzībām strādājošos uzņēmumos turpināja strauji palielināties. 1918. –1919. gadu mijā bezdarbnieku skaits sasniedza ap 3000 cilvēku. Tika meklēti veidi kā nodrošināt ar iztiku trūkumā nonākušos – bezmaksas ēdiens t.s. ļaužu ķēķos, neliels naudas pabalsts katram ģimenes loceklim, iespējas bez maksas saņemt malku, medikamentus, vajadzības gadījumā – ārstēšanos slimnīcā. Pilsēta meklēja arī veidus, kā sniegt darba iespējas.
Lai samazinātu pilsētas un arī valsts mantas izlaupīšanu, kā arī nodrošinātu drošību un kārtību, tik izveidots ar šaujamieročiem neapbruņotu pilsētas sargu dienests.
Liepājas finansiālais stāvoklis bija dramatisks. Lai šo situāciju uzlabotu tika veikts vietējais aizņēmums no iedzīvotājiem, saņemts atbalsts no Latvijas Pagaidu valdības, atjaunoti vairāki nodokļi, divas reizes izlaistas pilsētas bonas.
Decembrī no Liepājas aizbrauc visi vācu civilās varas ierēdņi, paliekot tikai vācu bruņotajai kriminālpolicijai. Līdz ar to svarīgs darba lauks pavērās vācu iestāžu pārņemšanā un to funkciju nodrošināšanā. Darbs ritēja sistemātiski un veiksmīgi.
Līdztekus saimnieciskām rūpēm un to risināšanai Liepājas dzīves sarežģītākais posms sākās līdz ar strauju Padomju Krievijas militāro spēku tuvošanos Dienvidkurzemei. Liepāju piepildīja nekontrolējamas bēgļu straumes no boļševiku okupētajām teritorijām. Neraugoties uz smagajiem apstākļiem, pilsēta sistemātiski un aktīvi gatavojās pirmajām demokrātiskajām pašvaldības – domes – vēlēšanām. Vēlēšanu komisijā bija iesniegti 11 saraksti, domnieku kandidātu kopējais skaits tajos bija 271. Galvenie konkurenti vēlēšanu cīņā bija: Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partija /LSDSP/ un “Bunda” apvienotais saraksts, latviešu pilsonības Liepājas apvienotais demokrātisko partiju bloks un Vācu vēlētāju saraksts. Ebreju kandidāti, izņemot “Bunda” biedrus, sadalījās pa trīs atšķirīgiem sarakstiem.
Vēlēšanas notika 1919. gada 19. janvārī. Pārliecinošu uzvaru guva sociāldemokrāti – 43 no 80 domnieku vietām, latviešu pilsonība – 6 vietas /sarakstā kandidēja 61/, vācu pilsoņi –9 /sarakstā kandidēja 41/.
Sociāldemokrātu uzvaru noteica vairāki apstākļi. LSDSP bija politiskā cīņā pieredzējusi partija, Liepājā sakarā ar Rīgas nonākšanu boļševiku rokās atradās liela daļa partijas izpildu komitejas locekļu – intelektuāls un praktiska darba potenciāls. LSDSP absolūti konsekventi un mērķtiecīgi atmaskoja darbaļaužu acīs šķietami pievilcīgās boļševisma idejas un to propagandu. Liepājas Saimniecības pagaidu komiteja un Liepājas pagaidu padome, kurās aktīvi strādāja LSDSP biedri, pat ekstremālos apstākļos spēja novērst masveida bada briesmas, rūpējās par iedzīvotāju veselību, sociālā taisnīguma principu ievērošanu.
Latvijas pirmās Pagaidu valdības darbība Liepājā bija laikā no 1919. gada 7. janvāra līdz 7. jūlijam. Šajā laikā tika pieņemti daudzi nozīmīgi lēmumi, bet dramatisks bija situācija pēc 1919. gada 16. aprīļa puča – Hansa fon Manteifela vadītās Baltijas landesvēra triecienvienības kopā ar vienu brīvkorpusu īstenotā apvērsuma Liepājā, kad valdība sabiedroto valstu aizsardzībā patvērās uz tvaikoņa “Saratov”. Ekspozīcijā iespējams aplūkot Pagaidu valdības ministru portretu galeriju, kā arī ar interaktīva vēstījuma starpniecību gūt izpratni par Neatkarības kara laiku Latvijā.
