Miķeļa Pankoka dzīvesstāsta ārējām norisēm, kuras, gadskaitļos izteiktas, ir šādas: Dzimis 1894. gada 1. maijā Nīcas pagasta Jūrmalciemā zvejnieka ģimenē, bērnību un jaunību vadījis skarbajā piejūras dabā un darbā, ieguvis tikai pamatskolas izglītību. 1919. gadā, iesaukts Latvijas Republikas armijā, piedalījies brīvības cīņās, apguvis armijas feldšera specialitāti. Pēc tam, vienīgā dēla pienākuma saukts, atgriezies pie vecākiem Jūrmalciemā. Pēc vecāku nāves pilnīgā vientulībā dzīvojis dzimtajās Jūrmalciema Veckupšu mājās. Tādu Jūs viņu varat iepazīt 1937. gada fotoattēlā tēlnieka istabas rekonstrukcijā: pie darbagalda ar kaltu un āmuru rokās, kailām kājām, saplēstām biksēm, fotografēšanās brīdī ātrumā uzģērbtu žaketi mugurā.

Tad 1944. gadā, frontei tuvojoties, oktobrī devies prom un gandrīz pusgadsimtu bija zudis savai dzimtenei. Pazudis bez vēsts, iespējams gājis bojā – šādi Latvijā teica, runājot par tēlnieku. Līdz notika tas, ko varētu nodēvēt par brīnumu, bet varbūt arī likumsakarību.